“Ej spēlē kaut ko! Nodarbojies! Dzīvo dzīvi caur sportu! Vienalga kuru, tikai dari! Un dari kārtīgi!
Es savu dzīvi, it sevišķi, jaunības gadus bez sava sporta – basketbola, iedomāties negribu. Savus komandas džekus, trenerus, treniņus, nometnes, turnīrus un garos izbraukumus šobrīd nemainītu un būtu gatavs šo ceļu mērot vēlreiz, lai visu to atkārtoti piedzīvotu. Šis vairāk kā 20 gadus garais posms, tā pat kā sports, ir bijis gana nežēlīgs un grūts, bet tajā pašā laikā interesants, izaicinošs un ļoti, ļoti attīstošs.
Kad augu es, lai paliktu konkurētspējīgs Latvijas līmenī, bija jāmeklē iespējas spēlēt basketbolu lielākajos basketbola centros, kā piemēram, Rīgā vai Ventspilī. Mans izaicinājums – radīt līdzvērtīgus apstākļus Tukumā!
Paldies maniem trīspadsmit treneriem un mammai par ziedošanos!”